Staigājot pa takām var aplūkot dažādas koka skulptūras. Tajās ir atveidoti gan dažādi dzīvnieki, gan pasaku un teiku tēli, gan arī pēc vēstures avotiem veidotas radības.

Iztēlojoties parkā esošo gravu kā miniatūru kalnu ainavu, mērogā iekomponētas dažādas miniatūras ēkas. Aplūkojot gravu un pievienojot mazliet iztēli, var iedomāties kalnu upes ieleju. Gravā tekošais ūdens, plūstot pār akmeņiem un kritušajiem kokiem, atgādina krāčainu kalnu upi miniatūrā. Ūdens gravās nav tikai vasaras karstajā sezonā. Tas ļauj ūdensdzirnavas uztaisīt pietiekami reālas un šķietami darbīgas. Veiksmīgi fotografējot šādu objektu mērogs tiek pilnībā nojaukts.

Nurmižu muiža atradās Siguldas novadā starp Siguldu un Līgatni.

Šī muiža celta 1795. gadā aizvietojot novecojušo koka mitekli, kas sen vairs neatbilda muižnieku prasībām. Nurmižu muiža piederēja Duntenu dzimtai. Dunteniem piederēja arī Sējas, Grāves un Dūjas muiža, kā arī īpašumi Igaunijā. Tā bija viena no 18. gadsimta modernākajām Vidzemes celtnēm. Centrālā būve, kas caur zemiem pusloka korpusiem savienoti ar nelieliem divstāvu paviljoniem aizgūti no romiešu villu paraugiem. Sākumā dzīvošanai piemērota bija tikai muižas centrālā daļa, bet dzīvojamo telpu trūkums spieda arī sānu korpusus pielāgot dzīvošanai.

Šis makets atspoguļo Līgatnes papīrfabrikas celtniecības pirmssākumus, kad to būvēja no akmeņiem. Vēlāk, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa ietekmē, fabriku sāka būvēt no sarkanajiem ķieģeļiem. Arī šo korpusu no 1895.g. līdz 1896.g. pārbūvēja. Maketa vieta piemeklēta maksimāli tuvu reālajai situācijai. Šodien šajā vietā redzama iespaidīga drupu kaudze.

Vienkoču gaismas ķermeņi ir izvietoti visā meža pudurī. Diennakts tumšajā laikā šajos gaismas bluķos ievieto vidēja izmēra dārza sveces, iegūstot savdabīgu un mistisku āra apgaismojumu. Šie gaismas ķermeņi īpaši aktuāli ir gadalaikos, kad dienas ir īsas un ātri satumst. Vienu reizi gadā šajā mežā tiek rīkota lielā uguns nakts, kad viss mežs tiek izlikts ar svecēm. Tāpat tiek piedāvātas arī vakara un nakts pastaigas ar lāpām gida pavadībā. Tumsā parks izskatās pavisam savādāks un noslēpumaināks, nekā dienā un līkumoto taciņu tīkls ļauj domāt, ka veikts liels pārgājiens dziļi mežā.

Jums ir iespēja apskatīt koka amatniecības muzeja veidošanas pirmsākumus. Nākotnē ir paredzēts celt jaunu koka amatniecības muzeja ēku, kur tiks izvietota plaša ekspozīcija. Pagaidām, kamēr nav lielā muzeja, neliela ekspozīcija ir apskatāma guļbūves klētiņā. Pašlaik šeit ir apskatāmas kājminamās virpas un lentzāģis, ēveļsols, dažādi rokas instrumenti un vienkoču izstrādājumi. Kā arī apskatāmas dažādas palīgierīces dabīga koka apstrādāšanai.

Līgatnes upe, ir viena no straujākajām Latvijas upēm. Tās vidējais kritums ir 4,2 m uz vienu kilometru, bet lejtecē - 6,6 m uz 1 km. Līgatnes upe sākas Vidzemes centrālajā augstienē Mežēku ezeriņā, Ķēču apkaimē un tā ir Gaujas kreisā krasta pieteka. Upes kopējais garums ir 31 km. Lejtecē un vidustecē upes ūdeņi ir iegrauzušies dziļi pamatiežos veidojot stāvas kraujas un gleznainus smilšakmens atsegumus. 

Slieteņi bija visizplatītākie Vidzemes reģionā. Tos izmantoja kā vasaras virtuves. Tā būvniecības princips balstīts uz kāršu sasliešanu, no kā arī cēlies šīs celtnes nosaukums.

Mājā ar zaļo jumtu dzīvo divas trušu māsiņas un ir vienīgie dzīvnieki, kas parkā tiek turēti nebrīvē (droši varat paņemt līdzi kādu burkānu, vai citu trušu kārumu). Citus meža iemītniekus varbūt varēs ieraudzīt vērīgi skatoties un klusi uzvedoties.

Moku placis izveidots 2005. gada LAK Dabīga Koka Apstrādes biedrības plenērā. Tas ir kā simbols soda ekspedīcijai, kas sekoja pēc zemnieku sacelšanās 1905. gadā. Šie moku rīki simbolizē muižnieku nežēlību. Plenērā izveidoti gan seno moku rīku prototipi, gan tādi, kas veidoti pēc autoru radošām idejām.